Logu un durvju regulēšana

Logi un durvis ar laiku novirzās — pat tad, ja ēka ir jauna. Ēkas nosēšanās, temperatūras svārstības un ikdienas lietošana pakāpeniski maina eņģu un slēgmehānismu stāvokli. Rezultāts: spraugas, caurvējš un nepilnīga noslēgšanās, ko bieži pamana tikai tad, kad ziemā kļūst auksts.

Siltuma zudumus bieži meklē logā, bet patiesais iemesls ir neprecīza regulēšana. Ja vērtne nepiegspiežas vienmērīgi visā perimetrā, blīvgumija nestrādā kā nākas — un siltums aizplūst. Pētījumi liecina, ka šī iemesla dēļ var zust līdz 30% no apkures enerģijas.

Ne mazāk svarīga ir drošība. Vāji noslēgts logs vai balkona durvis ar novietotu eņģi ir vieglāk atveramas no ārienes. Regulēšana nodrošina, ka slēdzene vai rokturis darbojas ar pareizu pretestību un vērtne piegspiežas visā rāmja garumā.

Visbeidzot — kondensāts un pelējums. Ja aukstais gaiss var iekļūt caur mazāko spraugu, uz rāmja un palodzes veidojas mitrums. Tas ir pelējuma cēlonis daudzos dzīvokļos, kur logi it kā izskatās kārtīgi. Lai to novērstu, pietiek ar regulāru apkopi: furnitūras tīrīšana un eļļošana vienu vai divas reizes gadā ievērojami pagarina loga kalpošanas laiku, savukārt regulēšanu pietiek veikt reizi divos līdz trijos gados — vai ikreiz, kad parādās pirmās pazīmes. Šāda pieeja pasargā logu uz 10–15 gadiem bez lieliem remontiem.